Ziemassvētku tradīcijas

Ņemot vērā to, ka Ziemassvētki nav viennozīmīgi svētki, proti, uz Ziemassvētkiem var palūkoties no ziemas saulgriežu skatu punkta, no Jēzus Kristus dzimšanas dienas aspekta vai vienkārši no lielāko ziemas svētku viedokļa, tad nav adekvāti runāt par Ziemassvētku tradīcijām, tās visas liekot “vienā maisā”.

Katra mums zināmā Ziemassvētku tradīcija ir jāaplūko attiecīgo Ziemassvētku kontekstā. Vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu senčiem Ziemassvētki bija ziemas saulgrieži, kristiešiem Ziemassvētki ir Jēzus Kristus dzimšanas diena, bet visiem pārējiem mūsdienu cilvēkiem tie ir vienkārši lielākie ziemas svētki. Visiem šiem Ziemassvētkiem ir sava nozīme un jēga, tāpēc arī šo svētku tradīcijas ir tik daudz un dažādas.

Protams, mūsdienās Ziemassvētki lielākoties tiek svinēti, piekopjot vairākas tradīcijas vienlaicīgi, neskatoties uz to, ka katra no tām ir “no citas operas”. Piemēram, mēs veidojam Adventes vainagu un dedzinām tajā svecītes, svētdienu no svētdienas gaidot Ziemassvētkus, ceļam galdā 12 dažādus Ziemassvētku ēdienus un gaidām ciemos Ziemassvētku vecīti, kuram nereti piebiedrojas rūķīši vai ziemeļbrieži. Izklausās pēc neloģiska savārstījuma, un kā nu ne? Adventes vainaga tradīcijas ir cēlušās kristietībā, 12 dažādu Ziemassvētku ēdienu nepieciešamība nāk no senlatviešu Ziemassvētku tradīciju pūra, bet Ziemassvētku vecīša un to sabiedroto – rūķīšu vai ziemeļbriežu – saknes ir meklējamas vairāku pasaules tautu kultūrās.