Ņemot vērā to, ka Ziemassvētki nav
viennozīmīgi svētki, proti, uz Ziemassvētkiem var palūkoties no ziemas
saulgriežu skatu punkta, no Jēzus Kristus dzimšanas dienas aspekta vai
vienkārši no lielāko ziemas svētku viedokļa, tad nav adekvāti runāt par
Ziemassvētku tradīcijām, tās visas liekot “vienā maisā”.
Katra
mums zināmā Ziemassvētku tradīcija ir jāaplūko attiecīgo Ziemassvētku
kontekstā. Vienkāršiem vārdiem runājot, mūsu senčiem Ziemassvētki bija
ziemas saulgrieži, kristiešiem Ziemassvētki ir Jēzus Kristus dzimšanas
diena, bet visiem pārējiem mūsdienu cilvēkiem tie ir vienkārši lielākie
ziemas svētki. Visiem šiem Ziemassvētkiem ir sava nozīme un jēga, tāpēc
arī šo svētku tradīcijas ir tik daudz un dažādas.
Protams,
mūsdienās Ziemassvētki lielākoties tiek svinēti, piekopjot vairākas
tradīcijas vienlaicīgi, neskatoties uz to, ka katra no tām ir “no citas
operas”. Piemēram, mēs veidojam Adventes vainagu un dedzinām tajā
svecītes, svētdienu no svētdienas gaidot Ziemassvētkus, ceļam galdā 12
dažādus Ziemassvētku ēdienus un gaidām ciemos Ziemassvētku vecīti, kuram
nereti piebiedrojas rūķīši vai ziemeļbrieži. Izklausās pēc neloģiska
savārstījuma, un kā nu ne? Adventes vainaga tradīcijas ir cēlušās
kristietībā, 12 dažādu Ziemassvētku ēdienu nepieciešamība nāk no
senlatviešu Ziemassvētku tradīciju pūra, bet Ziemassvētku vecīša un to
sabiedroto – rūķīšu vai ziemeļbriežu – saknes ir meklējamas vairāku
pasaules tautu kultūrās.
Комментариев нет:
Отправить комментарий