Ziemassvētku receptes.

Kristiešu Ziemassvētku ēdieni

Viss iepriekš minētais attiecas uz senlatviešu ēšanas tradīcijām Ziemassvētkos, bet, kā zināms, Ziemassvētki nav viennozīmīgi svētki, proti, vairums cilvēku Ziemassvētkus svin nevis kā ziemas saulgriežus, kā to darīja senlatvieši, bet gan kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu. Kristietībā, kā zināms, pastāv daudz un dažādas dogmas, tostarp arī dogmas, kas attiecas uz ēdienu un ēšanu. Runājot par kristietību un Ziemassvētku mielastu, noteikti jāmin gavēnis, kas tiek ieturēts 4 nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Gavēnis sākas līdz ar pirmo Adventi un beidzas Ziemassvētkos jeb Jēzus Kristus dzimšanas dienā. Jāpiemin, ka pareizticīgajiem Ziemassvētku gavēnis ilgst 40 dienas. Gavēņa laikā, kā arī pašos Ziemassvētkos īsteni kristieši atturas no gaļas, piena un olu lietošanas uzturā. Jāmin, ka zivs gaļas lietošana uzturā nav aizliegta, jo zivs ir viens no agrīnās kristietības simboliem un ticības apliecinājumiem. Runājot par Kristiešu ēdieniem Ziemassvētkos, jāpiemin arī oblātes, kas tiek lauztas (ēstas) baznīcās Ziemassvētku vigīlijas vakarā, kā arī svētais vakarēdiens, kas ietver dievmaizīti un vīnu, simbolizējot Jēzus Kristus miesu un asinis.